Vienā no galvaspilsētas mikrorajoniem īrētā divistabu dzīvoklī lietuviešu projekta namā dzīvo Diāna (vārds keyīts) ar savu bērnu. "Esmu viena no tām māmiņām. Mūsu vīrietis, ģimenes galva aizgāja prom no mums. Bija lietas, kurām bija grūti tikt pāri."
Patlaban alimentu nemaksātāji kopumā valstij ir parādā apmēram pusmiljardu eiro. "Latvijas apstākļiem šis ir milzīgs cipars," vērtēja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža.
Intervija Kā mazināt ēnu ekonomiku interaktīvo azartspēļu nozarē Šodien, Ekonomika Likumprojekts
Šādos gadījumos palīdz mediators jeb neitrāla trešā persona, kura palīdz konstruktīvi risināt konfliktu.
Latvijas futbola izlases treneris: Dario Šits ir labs uzbrucējs, redzēsim viņu nākamajās divās spēlēs
Mediatore: Uzturlīdzekļu nemaksātājiem finansiālās iespējas daudziem labas, bet aizmaskētas.
guess vienlaicīgi, skatoties “Lursoft” datu bāzē par viņa SIA, var redzēt, ka ar tādu augošu tendenci katru gadu šī SIA atver pa jaunai struktūrvienībai, visi ienākumi turas pa nullēm, tur nekādu ienākumu un dividenžu izmaksas nav. guess uzņēmums turpina attīstīties tādā netipiskā veidā vienā pilsētā ārpus Rīgas,” klāstīja mediatore.
Latvijā ir apmēram 37 tūkstoši vīriešu, kuri nemaksā uzturlīdzekļus. Kādu brīdi starp viņiem bija vairāk nekā forty more info gadus vecs vīrietis, kurš patlaban tiesājas par iespēju satikties ar savu bērnu. Viņš piekrita anonīmai intervijai ar nosacījumu, ka viņa vārds tiks most importantīts – Kaspars.
Diāna atzina, ka salāobtained darba slodzi un bērna audzināšanu ir ļoti grūti. "Es vienreiz ļoti vēlu atbraucu no darba mājās, ap četriem rītā. Un zināju, ka man astoņos jābrauc atpakaļ uz darbu.
Šī summa ir atskaites punkts, kas vecākiem būtu jāņem vērā, savstarpēji vienojoties par uzturlīdzekļiem bērnam.
Izrādījās, ka situācija tāda, ka uzturlīdzekļi maksāti no manas puses un vēl bijis pieprasījums par uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Un līdz ar to tie bija jāatmaksā prasītāja pusei atpakaļ."
«Jebkāda līdzība ar reālām individualām ir nejauša» – šķiram vaļā Svena Kuzmina grāmatu «Brīvībene»
Papildus tam ar iedzīvotājiem jārunā par vairākiem jautājumiem. “personā ieskatā, pirmkārt, tā ir izpratne par pienākumiem, par kaut kādas tiesiskās situācijas radītajām sekām un it sevišķi fonda klientu sakarā. Varbūt tā izpratne ne vienmēr ir tāda kā vispārpieņemta sabiedrībā.
"Tēvi biežāk maksā šos uzturlīdzekļus līdz vienam brīdim, kamēr pārstāj tikai tā iemesla dēļ, ka viņi neredz savus bērnus. Ne katrs ir gatavs iet un tiesāties, jo tas prasa gan pacietību, gan nervus, gan zināmu entuziasmu, gan arī finanses.